Dzejniekam Fricim Bārdam - 141
un tāles, un debess, un jūras,
man vajaga viesuļu, dzelmes kas jauc,
Fricis Bārda dzimis 1880.gada 25.janvārī (pēc vecā stila 13.janvārī) Pociema pagasta (Pozendorf) “Rumbiņu” mājās. Viņš ir “Rumbiņu” saimnieku Jāņa un Ievas Bārdu trešais dēls.
Mācījies Pociema pagasta skolā (1890-1892), Umurgas draudzes skolā (1892-1895), Limbažu pilsētas skolā (1895-1898) un Valkas skolotāju seminārā (1899-1901).
Pēc semināra beigšanas sāk strādāt par palīgskolotāju Katlakalna draudzes skolā. Šajā laikā - 1902.gada novembrī laikrakstā “Rīgas avīze” tiek publicēts viņa pirmais dzejolis - “Raibais pavediens”.
1905.gada rudenī dodas studēt uz Tērbatas Universitāti, taču ir spiests atgriezties Rīgā, jo revolucionāro notikumu dēļ universitāte uz laiku ir slēgta.
1906. gada pavasarī kopā ar brālēnu Teodoru Lāci dodas uz Vīni. Tur iestājas Vīnes universitātes Filozofijas fakultātē kā brīvklausītājs. Dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos. Vīnē saasinās veselības problēmas, kuru dēļ ilgāku laiku jāpavada slimnīcā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir spiests studijas pārtraukt.
1907.gada pavasarī atgriežas Rīgā, kur strādā kā skolotājs un darbojas vairāku preses izdevumu redakcijās. Daudz dzejo, raksta recenzijas un publicējas dažādos preses izdevumos.
1908.gada 24. jūlijā ievieto sludinājumu “Dzimtenes Vēstnesī”, pēc kura sākas sarakste ar Paulīnu Puskalni, ar kuru salaulājas 1915.gada 28.maijā (pēc vecā stila) savā, uz tēva zemes “Rumbiņos” jaunuzceltajā mājā.
No 1916.gada strādā Latviešu izglītības biedrības vidusskolās Rīgā. Ir biedrības delegāts skolotāju konferencē Maskavā, kur arī uzstājas ar ziņojumu.
1917.gadā dibina un vada Latviešu izglītības biedrības vidusskolu Valmierā, bet 1918.gada rudenī atgriežas Rīgā.
1918.gada nogalē smagi saslimst, bet 1919.gada 13.martā mirst 39 gadu vecumā.
Apglabāts Umurgas kapos, kur 1933.gadā uzstādīts Teodora Zaļkalna veidots piemineklis.
Dzejas diena 2020
Friča Bārdas un Paulīnas Bārdas apaļo jubileju gada Dzejas dienā dzeja skanēja pie abu dzejnieku kopīgās mājas. Pasākuma īpašie viesi - dzejnieki Guna Grote-Majore, Kristīne Vītoliņa, Kristofs Girgensons un Gunta Ristameca dzejas lasījumiem bija izvēlējušies četras tēmas, kuras bija svarīgas arī Fricim Bārdam: pavasaris, daba, mīlestība un reliģija. Guna Grote-Majore savu dzeju bija ietērpusi arī mūzikā, ko izpildīja pati autore.
Pēc tam pie klētiņas Friča Bārdas tēva mājas pagalmā Dzejas dienas apmeklētāji varēja baudīt mūziku un dzeju koklētāju Andas Eglītes, Līgas Griķes, Daces Priedītes un akordeonista Artūra Novika izpildījumā.
Septembrī "Rumbiņos"
12. septembrī - Dzejas diena. Sākums plkst. 13.00. Šī gada viesi - Kristīne Vītoliņa, Guna Grote-Majore, Kristofs Girgensons un Gunta Ristameca. Plkst. 15.00 Koncerts "Gaisma. Kokle. Akordeons". Koklētājas - Anda Eglīte, Līga Griķe, Dace Priedīte, akordeonists - Artūrs Noviks.
Dzejnieku jubilejas svinības Rumbiņos
Pasākums sākās ar ziedu nolikšanu Umurgas kapos. Tam sekoja jubilejas koncerts Bārdu dzimtas muzejā "Rumbiņi". Lai arī laika apstākļi mūs īpaši nelutināja, tas izdevās skaists.
Koncertā dažādu komponistu kora dziesmas ar jubilāru vārdiem skanēja kora "Doma" izpildījumā.
Īpašs notikums bija komponista Jāņa Ķirša dziesmu cikla "Bārda. Nakts miniatūras" pirmatskaņojums. To dzirdējām solistes Rūtas Dūdumas-Ķirses, paša autora un vijolnieces Viktorijas Žukovas izpildījumā.
Savukārt muzeja vadītāja klātesošos iepazīstināja ar fragmentiem no Paulīnas Bārdas atmiņām par iepazīšanos ar Frici Bārdu.
Muzeja teritorijā apmeklētāji varēja iepazīties ar fotogrāfijās fiksētajiem jubilāru dzīves mirkļiem.
Mirkļus no pasākuma piefiksēja arī klātesošie laikraksta "Auseklis" un Vidzemes televīzijas pārstāvji.
9.septembrī gaidīsim bērnu zīmējumu konkursa "Friča Bārdas dzejas gleznas" laureātus, bet 12. septembrī visus aicinām uz Dzejas dienu, kurā skanēs gan dzeja, gan mūzika.
Spāņu gripa vai nieru iekaisums? No kā nomira Fricis Bārda?
Muzeja rīcībā ir informācija, ka Fricis Bārda miris pēc slimnīcā veiktas atkārtotas nieru operācijas.
Par to raksta gan Edgars Sūna apcerējumā “Fricis Bārda. Dzīve un dzejnieka persona”(izdots 1925.gadā), gan Kārlis Kārkliņš un Kārlis Kraujiņš monogrāfijā “Fricis Bārda dzīvē un darbā”, gan Edvīns Bārda grāmatā “Atmiņas par "Rumbiņu" Bārdām”. Nieru vainu piemin arī Antons Bārda savā autobiogrāfijā un dzejnieka atraitne Paulīna Bārda savās atmiņās.
Ja reiz gripa bija tik nozīmīga Friča Bārdas nāvē, tad kāpēc iepriekš nosauktie to pat nepiemin?
Nieru iekaisums Fricim Bārdam konstatēts jau 1906.gadā Vīnē. Šīs savas slimības dēļ dzejnieks vairs nekad nav juties īsti vesels. Savu slikto veselību Fricis Bārda ik pa laikam piemin vēstulēs brālim Kārlim. Pēc 1918.gada Ziemassvētkiem kļuvis tik slikti, ka tuviniekiem beidzot izdodas pierunāt viņu taisīt operāciju. 1919.gada 18.februārī Fricis Bārda dodas uz slimnīcu. Pēc pirmās operācijas izskatījies, ka viņš atveseļosies. Tomēr operācija nebija izdevusies. Bija jātaisa arī otra. Pēc otrās operācijas Fricis Bārda vairs neatlaba. Dzejnieka atraitne Paulīna Bārda atmiņās raksta: “Apstākļi bij gaužām bēdīgi. Vates vietā ārpusē lietoja pakulas ar visiem spaļiem... Slimības zīmē, ko man vēlāk kantorī izsniedza, bij rakstīts: “Nephritis acuta” - akūts nieru iekaisums. Citos laikos un citos apstākļos to varbūt varēja vieglāk ārstēt. Tagad viss bij par vēlu.”
Nevar gan noliegt, ka Fricis Bārda vispār ir slimojis arī ar gripu. Bet tas notika 1918.gada pavasarī! Gandrīz gadu pirms viņa nāves! Bez tam vairumā publikāciju tiek apgalvots, ka spāņu gripa Latvijā ienāca 1918.gada rudenī. Protams, var pieņemt, ka izslimotā gripa atstāja kādu ietekmi uz dzejnieka organismu. Bet izteikt kā apgalvojumu to, ka pirms nepilna gada izslimotā gripa vainojama nāvē, nerēķinoties ar citiem apstākļiem, nudien nav korekti.
Šai sakarā maza atkāpe uz dzejnieka atraitnes atmiņām: “Fricis joprojām vilka savu smago jūgu, strādādams divās skolās, uz kurieni bij tālu jāiet un tālu jānāk mājās. Viņš bij bāls un vārgs, jo mums nebij nekā lāga ko ēst... Fricis katrā ziņā būtu atveseļojies, ja tie būtu citi laiki, ja mums būtu bijis kaut drusku labāk ar pārtiku. Un ja viņš būtu gribējis un varējis aiziet pie ārsta.... Visvairāk viņš gulēja uz mutes, jo uztūkums sānos spieda. Ilgi nevarēju viņu pierunāt atsaukt ārstu. Beidzot es aizgāju pie kāda (par to esmu uzrakstījusi Latvijas laikā izdotā žurnāla “Vārds” 3.burtnīcā) un ataicināju to mājās. Ārsts ieteica operāciju. Fricis vēl arvien gulēja un vilcinājās.”
Ne reizi atmiņās atraitne nepiemin ne paaugstinātu temperatūru, ne klepu.
Ja kāda rīcībā ir dokumenti, kas pierāda, ka Fricis Bārda miris no gripas nevis no nieru iekaisuma, ļoti lūdzu ar šo pierādījumu iepazīstināt arī muzeja darbiniekus!
Jau iepriekš pateicos!
Valda Irmeja
Bārdu dzimtas muzeja "Rumbiņi" vadītāja
Friča Bārdas bibliotēkas grāmatu izstāde
Dzejniekam piederējušas gan daiļliteratūras grāmatas, gan grāmatas par pedagoģiju, filozofiju un estētiku. Tās izdotas galvenokārt vācu un krievu valodās. Ir dažas arī latviešu valodā - galvenokārt autoru dāvanas Fricim Bārdam. Par grāmatu piederību liecina Friča Bārdas autogrāfi titullapās vai grāmatu autoru atstātie veltījumu ieraksti. Daudzas grāmatas cītīgi studētas, - tajās veikti pasvītrojumi un piezīmes lapu malās.
No kādreiz daudz plašākās bibliotēkas izstādē šobrīd aplūkojamas 53 grāmatas. Vecākā grāmata izdota 1891.gadā. 1896.gadā tā dāvināta Limbažu pilsētas skolas audzēknim Fricim Bārdam. Starp nozīmīgākajām pieminama arī 1898.gadā, šo skolu beidzot saņemtā Ļermontova darbu grāmata.
Konkursa rezultāti
Vizuālās mākslas konkursam “Friča Bārdas dzejas gleznas” saņēmām 469 darbus. To autori pārstāvēja 59 izglītības iestādes.
Pavisam ilustrēti 94 Friča Bārdas dzejoļi. Populārākais dzejolis – “Rasas princesīte” bija ilustrēts 51 darbā, otrajā vietā atstājot dzejoli “Lietus vīriņš”.
Vislielākā konkurence ar 221 darbu bija vecuma grupā 9 -12 gadi .
Izvērtējot darbus tika iegūti šādi rezultāti:
Vecuma grupā līdz 8 gadiem:
1. vieta - Hanna Prudņikova (“Sūtījums”)
2. vieta - Ralfs Ivanovs (“Lietus vīriņš”)
3. vieta - Jete Lāce (“Pasaciņa uz tauriņa spārniem”) un Dita Upeniece (“Kā linu druva sāka ziedēt”)
Atzinība –Grieta Lāce (“Lietus vīriņš”), Ermīns Losāns (“Mēs ar cilvēciņu”), Katrīna Valtere (“Pasaciņa uz tauriņa spārniem”), Aleksandrs Bazarovs (“Sēņojot”), Toms Grants (“Kā linu druva sāka ziedēt”), Pāvels Gromovs (“Pelēka diena”).
Vecuma grupā 9-12 gadi:
1. vieta - Šarlote Lapāne (“Pelēka diena”)
2. vieta - Kristīne Mazlevska (“Klusā) un Elza Karlīna Drungila (“Pirmā zāle”)
3. vieta - Edgars Rjabinkins (“Mans liktenis”) un Laura Brencāne (“Lietus vīriņš”)
Atzinība - Anete Burjote (“Es”), Anete Brikmane (“Rasas princesīte”), Kristaps Zālītis (‘Sapņu burvis”), Luīze Ligeika (“Pelēka diena”), Dārijs Amants Jaunrubenis (“Bukurags”), Emīlija Jaunzema (“Rasas princesīte”), Poļina Ustinova (“Elēģija”).
Vecuma grupā 13 -15 gadi:
1. vieta - Ivita Kirmuša “Kā linu druva sāka ziedēt”)
2. vieta - Kristīne Urtāne (“Meitenes pie akas”)
3. vieta - Signe Līdaka (“Ceriņi”) un Kaiva Elīza Ozola ("Kā linu druva sāka ziedēt")
Atzinība – Samanta Suķe (“Domas”), Linda Baumane (“Zaļā teika”) un Klinta Elma Kazāka (“Sirds prieks”), Paula Putina (“Lietus vīriņš”), Aleksandra Šibanova (“Odu vakara deja”), Ieva Vendija Freimane (“Mans liktenis”), Dagmāra Strautmale (“Es”), Rūta Kaukule (”Draugi”).
Vecuma grupā 16 – 18.gadi:
1. vieta - Elvīra Īle (”Krauklis”)
2. vieta - Samanta Veipa (“Domas”)
3. vieta - Liliāna Indāne (“Puisīšam”)
Atzinība - Alise Šveda (“Mūžības aijās”)
Gaidām apmeklētājus
Arī muzeja telpās distancēšanos ievērot nav grūti. Ekspozīcijas ir izvietotas piecās ēkās, kuras atrodas atstatu cita no citas. "Rumbiņu" dzīvojamajā mājā ir iespēja aplūkot istabu, kurā dzejnieki Fricis un Antons Bārda pavadījuši bērnību, Antona Bārdas piemiņas istabu ar viņa personīgajām lietām, kā arī ielūkoties pārējās Bārdu ģimenes telpās un aplūkot tajās esošos priekšmetus. "Dārziņos" atrodas Fricim un Paulīnai Bārdām veltīta ekspozīcija. Šeit var aplūkot Friča Bārdas rakstāmpulti un citas viņam un Paulīnai Bārdai piederējušas lietas. Arī pati mājā ir Friča Bārdas iecerēta, būvēta tieši tāda, kādu viņš ir vēlējies. Dārza vidū atrodas vasaras mājiņa, kurā Fricis Bārda pavadījis vasaras laikā, kad vēl nebija uzcelta paša māja. Šeit tapuši daudzi viņa dzejoļi. Vēl ir arī divas klētis, kurās iespējams iepazīties ar Bārdu dzimtā izmantotajiem saimniecības priekšmetiem.
Konkurss noslēdzies
Sakarā ar ārkārtējo stāvokli, konkursa noslēguma pasākums ir pārcelts. Plānotais datums - 9.septembris.
Pagarināts konkursa darbu iesniegšanas laiks
1. kārtā (no 2020.gada 21.aprīļa līdz 30. aprīlim);
2.kārtā – KONKURSA finālā (no 2020.gada 30.aprīļa līdz 8.maijam) tiek noteikti labākie KONKURSA DARBI katrā vecuma grupā.
Ja ir jautājumi, droši zvaniet: 26329215.
Jauns konkurss
Sīkāka informācija šeit: Frica_Bardas_makslas_konkurss.pdf
Garā pupa "Rumbiņos"
Muzeju nakts labie darbi
"Sunim" jau pārkāpts, vēl palikusi astīte.
Pirms muzeju nakts pasākuma.
Muzeju nakts pasākuma laikā, īsi pirms tumsas iestāšanās.
Muzeju nakts 2019
18.00 –21.00 “Ikkatram ir roka jāpieliek” - peldbūdas būvēšana.
19.00 –19.30 Izstādes “Dzejnieku dzimtas piemiņas glabātāja” atvēršana, iepazīšanās ar materiāliem.
19.30 –23.00 Objektu meklēšana “Rumbiņu teritorijā
.19.30 –23.00 Atvērta ekspozīcija Friča Bārdas mājā “Dārziņi”.
20.30 –21.10 Koncerts. Uzstājas Anta Eņģele.
21.10 –21.30 Taciņu un objektu izgaismošana.
21.30 –22.30 Spēka ēdiena gatavošana un baudīšana.
Pieminēsim Frici Bārdu
Ar plaukstošām cerībām aizgāja sirds.
( Fricis Bārda)
Pirms 100 gadiem - 1919.gada 13.martā beidza pukstēt dzejnieka Friča Bārdas sirds. 23.martā viņš tika guldīts zemes klēpī Umurgas kapos.
Aicinu visus, kuri var un vēlas godināt viņa piemiņu, 23.martā plkst. 14.00 uz svecīšu iedegšanu pie viņa kapa. Pēc tam dosimies mazā ekskursijā uz viņa dzimtajiem "Rumbiņiem", bet vēlāk - plkst.16.00, dosimies uz Pociema kultūras namu. Tur pasākumā "Mūsu nama stāsts" skanēs arī Friča Bārdas dzeja aktiera Arta Robežnieka izpildījumā.
Transports no Limbažu kultūras nama plkst. 13.45. Tuvāka informācija pa tālr. 26329315.
Fricim Bārdam - 139
Sezonas noslēgums ar teātra izrādi
Friča Bārdas mīļākais koks
Dzejnieks Fricis Bārda bērzam veltījis ne tikai vairākus dzejoļus, bet arī šādus vārdus:
“Ja bērzu nebūtu manā Dzimtenē, citāda būtu mana dvēsele un arī mana tauta būtu citāda: citādi runātu, citas dziesmas dziedātu, zeltenes citādi villaines rakstītu, arājs citādi kumeļu pušķotu, sirmgalvji rītos – vakaros citādi nopūstos”.
22.septembrī muzeju apmeklēja kupls interesentu pulks. Todien šeit ciemojās publicists un rakstnieks Ēriks Hānbergs, vīru koris "Baltie bērzi" un jauktais ansamblis "Dziesmotā senatne", kā arī tāšu meistari Pēteris un Vizma Zvirbuļi.
Sev raksturīgajā humorā Ēriks Hānbergs sanākošos priecēja ar interesantiem stāstiem no savas dzīves, runāja par bērzu- lirisko un praktisko, par savu sadarbību ar "Latvijas finieri".
Vīru koris "Baltie bērzi" un jauktais ansamblis "Dziesmotā senatne" dziedāja patriotiskas dziesmas Tēvzemei un tās dabas skaistumam, šo savu uzstāšanos veltīja Latvijas simtgadei. Koncerta noslēgumā visi sanākušie dziedāja "Dzīvīti", kuras vārdu autors ir Fricis Bārda.
Pēc koncerta kora "Baltie bērzi" dalībnieki steidzās stādīt 3 bērzus, ko viņi bija atveduši dāvanā muzejam. Pārējos pie klētiņas jau gaidīja tāšu mākslinieki Vizma un Pēteris Zvirbuļi. Vispirms klātesošie apbrīnoja abu mākslinieku darinājumus no bērzu tāss - sviesta un biezpiena cibiņas, groziņus, dažādas kārbiņas un bērnu spēlmantiņas.. Pēc tam mākslinieki aizrautīgi vadīja radošo darbnīcu. Visi no bērza tāss varēja sev pagatavot čiekuriņu un rokassprādzi ar latvju spēka zīmēm.
Izstāžu telpā bija apskatāmi muzeja krājuma priekšmeti no bērza - tēlnieces Līzes Dzeguzes kokgriezumi, ar bērza tāsi aplīmēta kārbiņa un Aleksandra Pelēča uz bērza tāss rakstītais un no Sibīrijas Antonam Bārdam sūtītais dzejolis "Dziesmu dievam Antonam Bārdam".
Literārā pēcpusdiena skolēniem
Saulainā 11.septembra pēcpusdienā uz tikšanos ar
dzeju Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā "Rumbiņi" bija ieradušies skolēni
no Limbažu 3. vidusskolas, Limbažu sākumskolas, Lādezera un Ozolmuižas
pamatskolām. Muzeja pagalmu pieskandināja dziesmas Laimas un Arņa
Miltiņu izpildījumā un dzejnieces Maijas Laukmanes dzeja un pārdomas.
Dzejniece pastāstīja par to, kā spēlēties ar vārdiem. Cik ekskluzīvi no 33 alfabēta burtiem uzburt tik daudz vārdu un ietērpt tos mūzikā. Virknējot vārdus vienu aiz otra noteiktā ritmā un ieliekot domu, pasaulei var pateikt svarīgas lietas.
“Dzejolis ir ritms, un dzejolis ir klusa ienākšana dārzā, izbrīnā paverot acis tik platas, lai saskatītu ne tikai ziedus un to krāsu, bet veselu zīmējumu, ko uzzīmējis katrs dzejolis.”
Skolēniem bija iespēja kopā ar Laimu un Arni Miltiņiem izdziedāt dziesmas un ar Maiju Laukmani veidot atskaņotas dzejas rindas.
Arī pēc pasākuma visi vēl pakavējās muzeja pagalmā, lai iepazītos ar vietu, kur dzīvojuši un savus darbus radījuši trīs dzejnieki, baudītu siltu tēju ar cepumiem vai vienkārši izbaudītu skaisto laiku.
Dzejas dienas 2018
8.septembrī pati daba bija parūpējusies, lai Dzejas dienas apmeklētāji justos labi un varētu izbaudīt ne tikai dzeju, bet arī skaisto apkārtni, jo diena bija patīkami silta un saulaina. Todien “Rumbiņos” viesojās dzejniece Daina Sirmā, rakstniece un grāmatu izdevēja Inguna Cepīte un komponists un dziedātājs Ansis Sauka.
Dārza stūrītī, starp klētiņu un dārza mājiņu visus sanākušos sildīja gan saulītes siltie stari, gan dzeja un dziesmas. Tā kā visiem viesiem sevišķi tuva ir Friča Bārdas daiļrade, Daina Sirmā un Inguna Cepīte savu uzstāšanos sāka ar sev mīļiem Friča Bārdas dzejoļiem, bet Ansis Sauka izpildīja paša komponētās dziesmas ar Friča Bārdas vārdiem.
Pēc tam Inguna Cepīte iepazīstināja ar saviem darbiem un lasīja fragmentus no grāmatām “Ulsiks” un “Cekulaina zīle dzied”, bet Daina Sirmā lasīja savus dzejoļus, kurus bija atlasījusi no trim viņas izdotajām grāmatām. Pasākumu kuplināja Anša Saukas skanīgā balss.
Sarunas par dzeju, mūziku un dzīvi turpinājās arī pie tējas tases, sēžot zem “Rumbiņu” simtgadīgajām liepām.