Dzejnieka Friča Bārdas mājai jauns jumta segums
Dzejnieka Friča Bārdas mājai būs jauns jumta segums
"Dārziņu" māju Fricis Bārda cēla uz tēva zemes, un tā pabeigta 1915.gadā. Šajā mājā Fricis Bārda salaulājās ar Paulīnu Puskalni. Šeit abi dzejnieki pavadīja četras laimīgas vasaras līdz Friča Bārdas nāvei 1919.gadā. Viņa dzīvesbiedre, dzejniece Paulīna Bārda šeit vadīja vasaras līdz pat 1983.gadam. Mājā atrodas ekspozīcija, veltīta abiem dzejniekiem.
Jumta seguma maiņa mājai ir ļoti nepieciešama ne vien tādēļ, ka šobrīd to sedz azbestcementa loksnes, kas protams nebija Friča Bārdas dzīves laikā, bet arī tādēļ, ka jumta segums šobrīd ir bojāts un nevar pietiekoši pasargāt māju no lietus un sniega.
Dzejas un kultūras mantojuma dienas 2017
Ieeja brīva.
"Rumbiņos" skanēs kokles
Nometne notiek ar sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
Laipni aicināti visi interesenti.
7.jūlijā - izrāde "Ne velns, ne dzeguze"
Luga "Ne velns, ne dzeguze" Lietuvā izrādīta 53 reizes. Tā ir jautra komēdija ar vieglu ironiju. Lugas darbība norisinās 20.gadsimta Lietuvas ciemā. Tajā tiek stāstīts par ciema iedzīvotājiem, kuri ļoti tic leģendām, mītiem un pārdabiskiem spēkiem.
Izrāde notiks starptautiskā amatierfestivāla "Spēlesprieks", kas Limbažu novadā norisināsies 3.-8.jūlijā, ietvaros.
Māksliniekiem veltīta izstāde "Laikabiedrs"
Izstādē aplūkojamas tēlnieces Līzes Dzeguzes skulptūras, grafiķa Zigurda Zuzes zīmētie ex-libri un "Rumbiņu" ainavas, Karmenas Dāles, Aleksandra Šutkas un Anitas Jansones-Zirnītes zīmētās kartiņas, dzejnieka Fridriha Lāča rakstītie apsveikumi dzejā.
Vairums izstādē redzamo darbu ir muzeja jaunieguvumi. Tie ir unikāli darbi, kuri ir tikai mūsu muzeja krājumā. Izstādē aplūkojamie darbi (ar pāris izņēmumiem) nebūs redzami muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās.
Muzeju nakts 2017 - 20.maijā
19.00
Izstādes “Laikabiedri” atklāšana.
19.30 – 21.00
“Blēžu” meklēšana muzeja ekspozīcijās.
19.30 – 21.00
Senie darbarīki un sadzīves priekšmeti darbībā. Darbošanās ar senajiem priekšmetiem un darba rīkiem.
21.00 – 22.00
Dzejkoncerts ar dziesminieku Jāni Cirveli.
22.00 – 24.00
Ugunskurs un dzeja.
23.00 – 1.00
Muzejs naktī. Atvērtas muzeja ekspozīcijas.
Zaļā pēcpusdiena
26. aprīlī muzejā “Rumbiņi" notika zaļā pēcpusdiena “Iepazīsim putnus”. Pasākumā piedalījās Umurgas, Lādezera un Katvaru skolu skolēni. Aktivitātes vadīja un ar putniem iepazīstināja Vides izglītības centra “Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma.
Skolēni pirms ierašanās bija iepazinušies ar Paulīnas Bārdas dzejoļu krājumu bērniem “Vanadziņš un mazputniņi”, kā arī sagatavojuši zīmējumus ar putnu attēliem. Lādezera pamatskola muzejam uzdāvināja pašu gatavotu putnu būrīti, kurš tagad, tāpat kā Katvaru skolēnu pagājušajā gadā darinātie būrīši, gaida jaunos iemītniekus.
Pēc iepazīšanās, kurā katram vajadzēja atsvaidzināt savas zināšanas par punu nosaukumiem, rosīgi darbojoties Intas Somas vadībā, bija iespējams uzzināt daudz jauna par putniem un to paradumiem.
Pēc tam, nodrošinājušies ar binokļiem un putnu noteicējiem, visi devās laukā vērot putnus. Diemžēl daudzie sīkie putni, kas no rīta vēl sparīgi dziedāja un rosījās muzeja pagalmā, brīdī, kad devāmies tos aplūkot ar binokļiem, bija paslēpušies no lielā vēja. Tādēļ to vietā nācās vērot citu dzīvo un nedzīvo dabu. Toties visiem nopozēja un sevi aplūkot ļāva stārķis, kurš bija ieradies lūkot sev maltīti “Rumbiņu” pļavās un dīķī.
Lai gan laika apstākļi mūs nelutināja un lielāko daļu no laukā plānotajām aktivitātēm nācās pārcelt uz iekštelpām, pasākums izdevās interesants. Paldies Intai Somai par lieliski novadītajām aktivitātēm! Ceram uz sadarbību arī turpmāk un labākiem laika apstākļiem.
"Rumbiņos" aug jauni bērziņi
Uz "Rumbiņu" zemes allaž ir auguši bērzi - savulaik bijušas pat deviņas bērzu birztalas kā atsevišķi puduri tīrumu vidū. Friča Bārdas mīļākais koks - bērzs tiek godāts arī mūsdienās, kad šeit atrodas muzejs. Lai bērzi "Rumbiņos" zaļotu arī turpmāk, 19. aprīlī Limbažu vakara vidusskolas 11.klases skolēni un skolotājas šeit iestādīja divpadsmit jaunus bērziņus.
Eko seminārs "Rumbiņos"
Pēc ekskursijas sekoja dažādas aktivitātes. Skolēniem vajadzēja demonstrēt savas prasmes pareizi sašķirot atkritumus, atpazīt zāļu tējas, iekurt ugunskuru, orientēties muzeja teritorijā utt. Jāatzīst, ka tās tiešām bija ļoti labas.
Pasākums beidzās ar dalībnieku apbalvošanu un apņemšanos tikties vēl.
Kā tapa Friča Bārdas dzejolis “Dzīvīte”
Šoziem aprit 100 gadu Friča Bārdas dzejolim “Dzīvīte”.
1915.gadā
Fricis Bārda apprec Paulīnu Puskalni. Ir Pirmā pasaules kara
laiks. Daudzi cilvēki dodas bēgļu gaitās. Arī Bārdu ģimene
apsver šādu iespēju, tomēr nolemj palikt.
1916.gada pavasarī ir piedzimis Friča un Paulīnas Bārdu dēls Zigurds. Kara dēļ valda liels trūkums.
Vasaru ģimene pavada “Rumbiņos”. Neskatoties uz trūkumu, Fricis Bārda jūtas labi, bieži auklē savu mazo dēlu un priecājas par dzīvi – par dabu, debesīm un sauli, daudz dzejo.
Rudenī ģimene dodas atpakaļ uz Rīgu. Tagad tā dzīvo sliktā, vāji apkurinātā dzīvoklī. Par šo laiku Paulīna Bārda savās atmiņās raksta: “... mēs salām taisni briesmīgi. Mazo puisīti sildījām vairāk pie petrolejas lampas, jo arī elektrības dzīvoklī nebij. ... viss bij dārgs un grūti sameklējams....
Tai ziemā Fricis uzrakstīja “Dzīvīti” un kādu vakaru to svinīgi lasīja man priekšā. Mēs abi staigājām pa istabu un saskatījāmies… Tad viņš smaidīdams apgrieza mani sev apkārt, un mēs pasmaidījām abi. Dzīve. Te nu viņa bija… Un tāda… Bij jāpierod, un mēs pieradām”.
Pateicoties
Jāņa Mediņa komponētajai melodijai, Friča Bārdas dzejolis
“Dzīvīte” ir ne tikai izdzīvojis cauri laikiem, bet to zina
pat tie, kas Friča Bārdas dzeju nav lasījuši.
"Rumbiņu" pirtiņai - jauns jumts
Dzejas mēnesis dzejnieku muzejā
Attēlā - literārā pēcpusdiena ar bērnu dzejnieci Ivetu Skapsti.
Muzejā viesosies dzejniece Iveta Skapste
"Visi vārdi bārdā saķeras" ar bērnu dzejnieci Ivetu Skapsti.
"Ir dienas, kad dzejoļi nerakstās,
ir dienas, kad dzejoļi nāk...
Kā atnāk dzejolis?
Vai uzlaižas dzeltenai pienenei uz galvas?
Varbūt dzīvo dārzā aiz takas pa kreisi pie vecā un greizā rabarbera? ...
Iveta Skapste dzeju raksta jau sen, bērniem izdoti divi dzejoļu krājumi – “Kāpēc man tāds deguns?” un “Kā atnāk dzejolis” . Dzejas pasākumi notikuši daudzās Latvijas vietās, tai skaitā Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Preiļos, Saldū, Tukumā, Talsos, Valmierā, Ventspilī u.c."
Dzejas diena 2016
10. septembrī pulksten 13.00 Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā “Rumbiņi” notiks Dzejas dienas pasākums. Tajā viesosies, savu dzeju lasīs un kopā ar komponistu, mūziķi Jāni Žagariņu izdziedās dzejniece Marika Svīķe.
Smiltenes novada dzejniecei šajā gadā ir izdots sestais dzejoļu krājums - “Viss turpinās”. Viņa ir arī ļoti daudzu dziesmu tekstu autore. Dziesmas ar viņas vārdiem skan ansambļu “Zeļļi”, „Sestā jūdze”, „Kaimiņi”, „Kantoris 04”, „Kokmuižas muzikanti” u.c. izpildījumā.
Mūziķis un mūzikas skolotājs Jānis Žagariņš dzīvo Jaunpiebalgā un strādā Jaunpiebalgas un Smiltenes mūzikas skolās. Viņa darba gaitas sākās, pasniedzot vietējā bērnu mūzikas skolā „pūšanas mākslu”. Tagad māca ģitārspēli.
Marika Svīķe un Jānis Žagariņš kopā uzstājas kopš 2009.gada. Kopā viņi ir ierakstījuši albumu „Tik vienkārši".
Sēņu daudzveidība muzejā "Rumbiņi"
Vairāk kā 100 dažādu sugu – tāda bija sēņu daudzveidība, ar kurām interesenti 20. augustā varēja iepazīties izstādē Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā “Rumbiņi”. Vairāk kā 50 dažādu sugu sēņu tika atrastas tieši muzeja teritorijā, bet pārējas tā apkārtnē. Tikai viena sēne ceļu uz izstādi bija mērojusi no Aizputes. Tā bija baltā cūktrifele, kura Latvijā līdz šim atrasta tikai divās vietās.
Šķirojot sēnes izstādei, izrādījās, ka ēdamo sēņu sugu ir vairāk nekā neēdamo vai indīgo. Izstādi atdzīvināja mikoloģes, Latvijas dabas muzeja botānikas nodaļas vadītājas Initas Dānieles saistošais stāstījums par sēnēm, ko papildināja pašas pieredzes stāsti. Varējām arī salīdzināt izskata ziņā līdzīgās ēdamās un indīgās sēnes.
Apmeklētāji varēja vērot apbrīnojamās krāsas pārvērtības griežot un cepot rudzupuķu smilšbeku. Šī ir ļoti laba ēdama sēne, kuru var cept bez vārīšanas. To lasa tikai zinātāji, bet pārējie nobīstas ieraugot koši zilo krāsu, kas parādās griezuma vietā, un atstāj sēni mežā. Arī izstādes veidotāji atrada vienu šādi mežā atstātu sēni.
Izstādes apmeklējums bija vērtīgs ieguvums visiem, kuri interesējas par dabu sev apkārt.
Sēņu izstāde
20.augustā muzejā “Rumbiņi” viesosies Latvijas dabas muzeja botānikas nodaļas vadītāja mikoloģe Inita Dāniele. Interesentiem būs iespēja iepazīties ar muzeja apkārtnē atrastajām sēnēm, klausīties speciālistes stāstījumu un uzdot sev interesējošus jautājumus. Apmeklētāji var ierasties ar sev interesējošām sēnēm.
Dzejnieka Antona Bārdas jubilejas pasākums.
Antona Bārdas dzimtajā mājā Pociema "Rumbiņos" tika atklāta viņam veltīta izstāde "Es esmu tas, kas dzīvi neapsūdz, bet tikai svētību no viņas lūdz". Izstādē attēloti nozīmīgi viņa dzīves posmi - no laimīgās bērnības tēva mājās līdz cienītam dzejniekam, sabiedriski aktīvai un godātai personai 20.gadsimta 20.-30.gados, kam sekoja drūmais kara un pēckara laiks, kā arī vientuļas vecumdienas, kad rakstīts gan tika daudz, bet publicēts gan ne. Dzejniekam bija jau 80 gadu, kad iznāca viņa otrais dzejoļu krājums. Dokumentus un fotogrāfijas papildina izraksti no Antona Bārdas autobiogrāfijas. Izstādes atklāšanā runāja literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons, cilvēks, kuram jāpateicas par dzejnieka dzejoļu krājuma "Puķe pagalvī" iznākšanu un arī par iespēju publicēties vispār.
Pēc sasildīšanās ar siltu zupu, kas šajā vēsajā dienā bija ļoti noderīgi, pasākuma apmeklētāji varēja izbaudīt dzejkoncertu. Tajā skanēja jubilāra dzeja aktieru Anitas Grūbes un Pētera Vilkastes izpildījumā. Dzejas uzvedumu papildināja Limbažu kultūras nama tradicionālās mūzikas ansambļa "Kokle" brīnišķīgais muzikālais priekšnesums.
Pēc koncerta pasākuma apmeklētāji varēja sasildīties ar tēju, baudīt dzimšanas dienas torti un pārējo cienastu.
Pasākuma noslēdzošā daļa bija atmiņu stāsti, kurā savās atmiņās par Antonu Bārdu dalījās cilvēki, kas viņu bija pazinuši.
Paldies par atbalstu pasākuma norises nodrošināšanā Limbažu novada pašvaldībai, SIA "Madara 93", SIA "Matadors", zemnieku saimniecībai "Jaundzelves".
