Muzeju nakts labie darbi
"Sunim" jau pārkāpts, vēl palikusi astīte.
Pirms muzeju nakts pasākuma.
Muzeju nakts pasākuma laikā, īsi pirms tumsas iestāšanās.
Muzeju nakts 2019
18.00 –21.00 “Ikkatram ir roka jāpieliek” - peldbūdas būvēšana.
19.00 –19.30 Izstādes “Dzejnieku dzimtas piemiņas glabātāja” atvēršana, iepazīšanās ar materiāliem.
19.30 –23.00 Objektu meklēšana “Rumbiņu teritorijā
.19.30 –23.00 Atvērta ekspozīcija Friča Bārdas mājā “Dārziņi”.
20.30 –21.10 Koncerts. Uzstājas Anta Eņģele.
21.10 –21.30 Taciņu un objektu izgaismošana.
21.30 –22.30 Spēka ēdiena gatavošana un baudīšana.
Pieminēsim Frici Bārdu
Ar plaukstošām cerībām aizgāja sirds.
( Fricis Bārda)
Pirms 100 gadiem - 1919.gada 13.martā beidza pukstēt dzejnieka Friča Bārdas sirds. 23.martā viņš tika guldīts zemes klēpī Umurgas kapos.
Aicinu visus, kuri var un vēlas godināt viņa piemiņu, 23.martā plkst. 14.00 uz svecīšu iedegšanu pie viņa kapa. Pēc tam dosimies mazā ekskursijā uz viņa dzimtajiem "Rumbiņiem", bet vēlāk - plkst.16.00, dosimies uz Pociema kultūras namu. Tur pasākumā "Mūsu nama stāsts" skanēs arī Friča Bārdas dzeja aktiera Arta Robežnieka izpildījumā.
Transports no Limbažu kultūras nama plkst. 13.45. Tuvāka informācija pa tālr. 26329315.
Fricim Bārdam - 139
Sezonas noslēgums ar teātra izrādi
Friča Bārdas mīļākais koks
Dzejnieks Fricis Bārda bērzam veltījis ne tikai vairākus dzejoļus, bet arī šādus vārdus:
“Ja bērzu nebūtu manā Dzimtenē, citāda būtu mana dvēsele un arī mana tauta būtu citāda: citādi runātu, citas dziesmas dziedātu, zeltenes citādi villaines rakstītu, arājs citādi kumeļu pušķotu, sirmgalvji rītos – vakaros citādi nopūstos”.
22.septembrī muzeju apmeklēja kupls interesentu pulks. Todien šeit ciemojās publicists un rakstnieks Ēriks Hānbergs, vīru koris "Baltie bērzi" un jauktais ansamblis "Dziesmotā senatne", kā arī tāšu meistari Pēteris un Vizma Zvirbuļi.
Sev raksturīgajā humorā Ēriks Hānbergs sanākošos priecēja ar interesantiem stāstiem no savas dzīves, runāja par bērzu- lirisko un praktisko, par savu sadarbību ar "Latvijas finieri".
Vīru koris "Baltie bērzi" un jauktais ansamblis "Dziesmotā senatne" dziedāja patriotiskas dziesmas Tēvzemei un tās dabas skaistumam, šo savu uzstāšanos veltīja Latvijas simtgadei. Koncerta noslēgumā visi sanākušie dziedāja "Dzīvīti", kuras vārdu autors ir Fricis Bārda.
Pēc koncerta kora "Baltie bērzi" dalībnieki steidzās stādīt 3 bērzus, ko viņi bija atveduši dāvanā muzejam. Pārējos pie klētiņas jau gaidīja tāšu mākslinieki Vizma un Pēteris Zvirbuļi. Vispirms klātesošie apbrīnoja abu mākslinieku darinājumus no bērzu tāss - sviesta un biezpiena cibiņas, groziņus, dažādas kārbiņas un bērnu spēlmantiņas.. Pēc tam mākslinieki aizrautīgi vadīja radošo darbnīcu. Visi no bērza tāss varēja sev pagatavot čiekuriņu un rokassprādzi ar latvju spēka zīmēm.
Izstāžu telpā bija apskatāmi muzeja krājuma priekšmeti no bērza - tēlnieces Līzes Dzeguzes kokgriezumi, ar bērza tāsi aplīmēta kārbiņa un Aleksandra Pelēča uz bērza tāss rakstītais un no Sibīrijas Antonam Bārdam sūtītais dzejolis "Dziesmu dievam Antonam Bārdam".
Literārā pēcpusdiena skolēniem
Saulainā 11.septembra pēcpusdienā uz tikšanos ar
dzeju Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā "Rumbiņi" bija ieradušies skolēni
no Limbažu 3. vidusskolas, Limbažu sākumskolas, Lādezera un Ozolmuižas
pamatskolām. Muzeja pagalmu pieskandināja dziesmas Laimas un Arņa
Miltiņu izpildījumā un dzejnieces Maijas Laukmanes dzeja un pārdomas.
Dzejniece pastāstīja par to, kā spēlēties ar vārdiem. Cik ekskluzīvi no 33 alfabēta burtiem uzburt tik daudz vārdu un ietērpt tos mūzikā. Virknējot vārdus vienu aiz otra noteiktā ritmā un ieliekot domu, pasaulei var pateikt svarīgas lietas.
“Dzejolis ir ritms, un dzejolis ir klusa ienākšana dārzā, izbrīnā paverot acis tik platas, lai saskatītu ne tikai ziedus un to krāsu, bet veselu zīmējumu, ko uzzīmējis katrs dzejolis.”
Skolēniem bija iespēja kopā ar Laimu un Arni Miltiņiem izdziedāt dziesmas un ar Maiju Laukmani veidot atskaņotas dzejas rindas.
Arī pēc pasākuma visi vēl pakavējās muzeja pagalmā, lai iepazītos ar vietu, kur dzīvojuši un savus darbus radījuši trīs dzejnieki, baudītu siltu tēju ar cepumiem vai vienkārši izbaudītu skaisto laiku.
Dzejas dienas 2018
8.septembrī pati daba bija parūpējusies, lai Dzejas dienas apmeklētāji justos labi un varētu izbaudīt ne tikai dzeju, bet arī skaisto apkārtni, jo diena bija patīkami silta un saulaina. Todien “Rumbiņos” viesojās dzejniece Daina Sirmā, rakstniece un grāmatu izdevēja Inguna Cepīte un komponists un dziedātājs Ansis Sauka.
Dārza stūrītī, starp klētiņu un dārza mājiņu visus sanākušos sildīja gan saulītes siltie stari, gan dzeja un dziesmas. Tā kā visiem viesiem sevišķi tuva ir Friča Bārdas daiļrade, Daina Sirmā un Inguna Cepīte savu uzstāšanos sāka ar sev mīļiem Friča Bārdas dzejoļiem, bet Ansis Sauka izpildīja paša komponētās dziesmas ar Friča Bārdas vārdiem.
Pēc tam Inguna Cepīte iepazīstināja ar saviem darbiem un lasīja fragmentus no grāmatām “Ulsiks” un “Cekulaina zīle dzied”, bet Daina Sirmā lasīja savus dzejoļus, kurus bija atlasījusi no trim viņas izdotajām grāmatām. Pasākumu kuplināja Anša Saukas skanīgā balss.
Sarunas par dzeju, mūziku un dzīvi turpinājās arī pie tējas tases, sēžot zem “Rumbiņu” simtgadīgajām liepām.
Literārā pēcpusdiena skolēniem
Pasākuma uzstāsies dzejniece Maija Laukmane un mūziķis Arnis Miltiņš.
Septembra pasākumi muzejā "Rumbiņi"
Aicinām uz pasākumiem Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā “Rumbiņi”.
8.septembrī plkst. 14.00 – Dzejas diena. Tikšanās ar dzejnieci Dainu Sirmo, grāmatu izdevēju, rakstnieci, izdevniecības “Pētergailis” vadītāju Ingunu Cepīti un komponistu, dziedātāju un vokālo pedagogu Ansi Sauku.
11.septembrī plkst. 12.30. Dzejas pēcpusdiena skolēniem. Tikšanās ar
dzejnieci, vairāku dzejoļu krājumu gan pieaugušajiem, gan bērniem
autori - Maiju Laukmani.
22.septembrī plkst 13.00. Tematisks pasākums “Bērzs – liriskais un praktiskais.”
Pasākuma programmā:-
Tikšanās ar rakstnieku un publicistu Ēriku Hānbergu.
-
Tāšu meistare Vizma Zvirbule iepazīstinās ar priekšmetiem no bērza tāsīm un vadīs radošo darbnīcu.
-
Ar dziesmām pasākumu kuplinās vīru koris kori “Baltie bērzi” un jauktais ansamblis “Dziesmotā senatne”.
-
Būs apskatāmi muzeja krājumā esošie priekšmeti no bērza. Ekskluzīva iespēja tikai pasākuma laikā redzēt Aleksandra Pelēča uz bērza tāss rakstīto, no Sibīrijas Antonam Bārdam sūtīto dzejoli “Lūgšana dziesmu Dievam Antonam Bārdam”.
Muzeja jubilejas svinības
Par Friča Bārdas memoriālās istabas tapšanu pastāstīja literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons.
Ar Friča un Paulīnas Bārdu dzejas lasījumiem un fragmentiem no vēstulēm uzstājās Ausekļa Limbažu teātra aktieri (vadītāja Inta Kalniņa).
Ar savu nesen iznākušo monogrāfiju "Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki" iepazīstināja Edgars Lāms.
Par ceļu līdz muzejam, kurš atvērās pirms 25 gadiem, pastāstīja tā laika Limbažu rajona kultūras nodaļas vadītājs Juris Bebrišs.
Muzeja vadītāja pateicās iepriekšējai vadītājai Aijai Ēceniecei un daudziem citiem cilvēkiem, kas devuši savu ieguldījumu muzeja izaugsmē.
Netrūka arī apsveikumu un laba vēlējumu muzejam gan no Limbažu novada vadības, izglītības un kultūras nodaļas, Katvaru pagasta pārvaldes, Limbažu muzeja un individuāliem sveicējiem.
Bārdu dzimtas pārstāvji muzejam dāvināja Austrālijā dzīvojošā Valtera Bārdas gleznu.
Skaistu koncertprogrammu sniedza trio "Raksturi.lv" mūziķi Ilona Meija (flauta), Līga Griķe (kokle) un Jānis Semjonovs (fagots).
Paldies visiem muzeja atbalstītājiem! Īpašs paldies par palīdzību Helmas klubiņa kundzēm!
Gaidām ciemos arī ikdienā.
Dzejnieku māju pušķošana 22.jūnijā
19.maijā muzeju nakts
|
19.00 – 24.00 |
Izstāde “1918.gads Bārdu dzimtā”. Latvijas dibināšanas gada sabiedriskie un politiskie notikumi ietekmēja ikvienas latviešu ģimenes dzīvi. Izstādē atspoguļoti šī gada nozīmīgākie notikumi Bārdu dzimtas dzīvē. |
|
19.00 – 20.00 |
Dzimtas šūpulīša godināšana. Koncerts “Šūpuļdziesmas”. Muzicēs Kalvis un Baiba Vītoli. |
|
20.00 – 21.30 |
Rotaļlietas zemnieku mājās. Rotaļlietu gatavošanas darbnīcas. Īpaši tiek aicināti bērni, viņu vecāki un vecvecāki. |
|
21.00 – 22.00 |
Bērnības putras vārīšana un baudīšana. Gaismiņu iedegšana, taciņu izgaismošana. |
|
22.00 -24.00 |
Nakts orientēšanās. Lūgums ņemt līdzi baterijas un uzvilkt staigāšanai pa mitru zāli piemērotus apavus. |
Friča Bārdas memoriālajai istabai un muzejam "Rumbiņi" apaļa jubileja
Pirms 50 gadiem, 1968.gada 7.jūlijā, Friča Bārdas celtajā mājā "Dārziņi" tika atklāta viņa piemiņas istaba. Atklāšanas pasākumā piedalījās Friča Bārdas dzīvesbiedre, dzejniece Paulīna Bārda, viņa brālis, dzejnieks Antons Bārda un vairāk kā 400 apmeklētāju.
Šobrīd apmeklētājiem atvērta ne tikai memoriālā istaba, bet visa Friča Bārdas māja.
25 gadus vēlāk izpildījās arī memoriālās istabas atvēršanas laikā izskanējušais solījums par muzeju pārvērst veco māju, kurā Fricis Bārda dzimis un, kurā tolaik vēl dzīvoja Antons Bārda. 1993.gada jūnijā tika atklāts Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi".
Lūdzu visus, kuri piedalījās šajos notikumos, kuri ir gatavi dalīties atmiņās vai fotogrāfijās par šiem pasākumiem, sazināties ar muzeja vadītāju Valdu Irmeju pa telefonu 26329315 vai e-pastu rumbini@limbazi.lv.
Muzeja jubilejas svinības paredzētas 14.jūlijā.
Dzejas mēneša notikumu atskats
Mūziķu jaunradītās kompozīcijas ir tikko izdotas diskā "Sirds prieks". Friča Bārdas dzimtajās mājās notika jaunā diska prezentācija.
Ir liels prieks, ka mūziķi parādīja tādu godu izcilajam dzejniekam un vietai, kurā viņš ir dzimis.
Liels paldies mūzikas namam "Daile" un tā direktorei Andai Zadovskai par atbalstu koncerta tapšanā, mūziķiem par skaistajām dziesmām un emocijām, ko sniedza šis koncerts.
Foto no mūzikas nama "Daile" arhīva.
Dzejnieka Friča Bārdas mājai jauns jumta segums
Dzejnieka Friča Bārdas mājai būs jauns jumta segums
"Dārziņu" māju Fricis Bārda cēla uz tēva zemes, un tā pabeigta 1915.gadā. Šajā mājā Fricis Bārda salaulājās ar Paulīnu Puskalni. Šeit abi dzejnieki pavadīja četras laimīgas vasaras līdz Friča Bārdas nāvei 1919.gadā. Viņa dzīvesbiedre, dzejniece Paulīna Bārda šeit vadīja vasaras līdz pat 1983.gadam. Mājā atrodas ekspozīcija, veltīta abiem dzejniekiem.
Jumta seguma maiņa mājai ir ļoti nepieciešama ne vien tādēļ, ka šobrīd to sedz azbestcementa loksnes, kas protams nebija Friča Bārdas dzīves laikā, bet arī tādēļ, ka jumta segums šobrīd ir bojāts un nevar pietiekoši pasargāt māju no lietus un sniega.
