Muzeja jubilejas svinības

Par Friča Bārdas memoriālās istabas tapšanu pastāstīja literatūrzinātnieks Ilgonis Bērsons.

Ar Friča un Paulīnas Bārdu dzejas lasījumiem un fragmentiem no vēstulēm uzstājās Ausekļa Limbažu teātra aktieri (vadītāja Inta Kalniņa).

Ar savu nesen iznākušo monogrāfiju "Friča Bārdas dzīves un dzejas gadalaiki" iepazīstināja Edgars Lāms.

Par ceļu līdz muzejam, kurš atvērās pirms 25 gadiem, pastāstīja tā laika Limbažu rajona kultūras nodaļas vadītājs Juris Bebrišs.

Muzeja vadītāja pateicās iepriekšējai vadītājai Aijai Ēceniecei un daudziem citiem cilvēkiem, kas devuši savu ieguldījumu muzeja izaugsmē.

Netrūka arī apsveikumu un laba vēlējumu muzejam gan no Limbažu novada vadības, izglītības un kultūras nodaļas, Katvaru pagasta pārvaldes, Limbažu muzeja un individuāliem sveicējiem.

Bārdu dzimtas pārstāvji muzejam dāvināja Austrālijā dzīvojošā Valtera Bārdas gleznu.

Skaistu koncertprogrammu sniedza trio "Raksturi.lv" mūziķi Ilona Meija (flauta), Līga Griķe (kokle) un Jānis Semjonovs (fagots).

Paldies visiem muzeja atbalstītājiem! Īpašs paldies par palīdzību Helmas klubiņa kundzēm!

Gaidām ciemos arī ikdienā.

Dzejnieku māju pušķošana 22.jūnijā

19.maijā muzeju nakts

19.00 – 24.00	Izstāde “1918.gads Bārdu dzimtā”. Latvijas dibināšanas gada sabiedriskie un politiskie notikumi ietekmēja ikvienas latviešu ģimenes dzīvi. Izstādē atspoguļoti šī gada nozīmīgākie notikumi Bārdu dzimtas dzīvē.
19.00 – 20.00	Dzimtas šūpulīša godināšana. Koncerts “Šūpuļdziesmas”. Muzicēs Kalvis un Baiba Vītoli.
20.00 – 21.30	Rotaļlietas zemnieku mājās. Rotaļlietu gatavošanas darbnīcas. Īpaši tiek aicināti bērni, viņu vecāki un vecvecāki.
21.00 – 22.00	Bērnības putras vārīšana un baudīšana. Gaismiņu iedegšana, taciņu izgaismošana.
22.00 -24.00	Nakts orientēšanās. Lūgums ņemt līdzi baterijas un uzvilkt staigāšanai pa mitru zāli piemērotus apavus.

Friča Bārdas memoriālajai istabai un muzejam "Rumbiņi" apaļa jubileja

Pirms 50 gadiem, 1968.gada 7.jūlijā,  Friča Bārdas celtajā mājā "Dārziņi" tika atklāta viņa piemiņas istaba. Atklāšanas pasākumā piedalījās Friča Bārdas dzīvesbiedre, dzejniece Paulīna Bārda, viņa brālis, dzejnieks Antons Bārda un vairāk kā 400 apmeklētāju.
Šobrīd apmeklētājiem atvērta ne tikai memoriālā istaba, bet visa Friča Bārdas māja.
25 gadus vēlāk izpildījās arī memoriālās istabas atvēršanas laikā izskanējušais solījums par muzeju pārvērst veco māju, kurā Fricis Bārda dzimis un, kurā tolaik vēl dzīvoja Antons Bārda.  1993.gada jūnijā tika atklāts Bārdu dzimtas memoriālais muzejs "Rumbiņi".

Lūdzu visus, kuri piedalījās šajos notikumos, kuri ir gatavi dalīties atmiņās vai fotogrāfijās par šiem pasākumiem, sazināties ar muzeja vadītāju Valdu Irmeju pa telefonu 26329315 vai e-pastu rumbini@limbazi.lv.

Muzeja jubilejas svinības paredzētas 14.jūlijā.

Dzejas mēneša notikumu atskats

Dzejas mēneša pasākumi, kuri šogad "Rumbiņos" bija pieskaņoti dažādiem vecumiem un dažādām gaumēm, noslēdzās 24.septembrī ar brīnišķīgu koncertu, kurā skanēja mūziķu Daumanta Kalniņa un Kristapa Vanadziņa jaunradītās kompozīcijas ar šajā sētā dzimušā dzejnieka - Friča Bārdas dzeju.  Tās izpildīja Daumanta Kalniņa Kvinteta mūziķi - Daumants Kalniņš, Mārcis Auziņš, Kristaps Vanadziņš , Rūdolfs Dankfelds  un Toms Poišs.
Mūziķu jaunradītās kompozīcijas ir tikko izdotas diskā "Sirds prieks".  Friča Bārdas dzimtajās mājās notika jaunā diska prezentācija.
Ir liels prieks, ka mūziķi parādīja tādu godu izcilajam dzejniekam un vietai, kurā viņš ir dzimis.
Liels paldies mūzikas namam "Daile" un tā direktorei Andai Zadovskai par atbalstu koncerta tapšanā, mūziķiem par skaistajām dziesmām un emocijām, ko sniedza šis koncerts.



Foto no mūzikas nama "Daile" arhīva.

Dzejas mēnesis "Rumbiņos"

Dzejnieka Friča Bārdas mājai jauns jumta segums

Ar Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas un Limbažu novada pašvaldības atbalstu dzejnieka Friča Bārdas celtā māja "Dārziņi" tikusi pie jauna jumta seguma.

Dzejnieka Friča Bārdas mājai būs jauns jumta segums

Pateicoties Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas atbalstam, Kultūras pieminekļu izpētes, glābšanas un restaurācijas programmā esam ieguvuši finansiālu atbalstu Friča Bārdas celtās mājas "Dārziņi" jumta seguma nomaiņai.
"Dārziņu" māju Fricis Bārda cēla uz tēva zemes, un tā pabeigta 1915.gadā. Šajā mājā Fricis Bārda salaulājās ar Paulīnu Puskalni. Šeit abi dzejnieki pavadīja četras laimīgas vasaras līdz Friča Bārdas nāvei 1919.gadā. Viņa dzīvesbiedre, dzejniece Paulīna Bārda šeit vadīja vasaras līdz pat 1983.gadam. Mājā atrodas ekspozīcija, veltīta abiem dzejniekiem.
Jumta seguma maiņa mājai ir ļoti nepieciešama ne vien tādēļ, ka šobrīd to sedz azbestcementa loksnes, kas protams nebija Friča Bārdas dzīves laikā, bet arī tādēļ, ka jumta segums šobrīd ir bojāts un nevar pietiekoši pasargāt māju no lietus un sniega.

Dzejas un kultūras mantojuma dienas 2017

9.septembrī plkst. 14.00 muzejā "Rumbiņi" uzstāsies dzejnieks un mūziķi Valdis Atāls ar koncertprogrammu "Pieturies pie debesīm".

Ieeja brīva.

"Rumbiņos" skanēs kokles

28.jūlijā plkst. 14.00 Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā "Rumbiņi" noslēguma koncertu sniegs biedrības "Mantojums" rīkotās nometnes  "Kokles skola" dalībnieki.
Nometne notiek ar sabiedrības integrācijas fonda atbalstu.
Laipni aicināti visi interesenti.

7.jūlijā - izrāde "Ne velns, ne dzeguze"

7. jūlijā plkst. 14.00 muzejā "Rumbiņi" viesosies amatierteātris "Avilys" no Lietuvas ar lugu "Ne velns, ne dzeguze". Teātris piedalījies vairākos Lietuvas un starptautiskos amatierteātru festivālos. 2014.gadā saņēmis balvu kā spilgtākais mazpilsētu amatierteātris.
 Luga "Ne velns, ne dzeguze" Lietuvā izrādīta 53 reizes. Tā ir jautra komēdija ar vieglu ironiju. Lugas darbība norisinās 20.gadsimta Lietuvas ciemā. Tajā tiek stāstīts par ciema iedzīvotājiem, kuri ļoti tic leģendām, mītiem un pārdabiskiem spēkiem.
Izrāde notiks starptautiskā amatierfestivāla "Spēlesprieks", kas Limbažu novadā norisināsies 3.-8.jūlijā, ietvaros.

Māksliniekiem veltīta izstāde "Laikabiedrs"

Muzejā no 20.maija aplūkojama dzejniecei Paulīnai Bārdai dāvinātu viņas laikabiedru un draugu darbu izstāde.
Izstādē aplūkojamas tēlnieces Līzes Dzeguzes skulptūras, grafiķa Zigurda Zuzes zīmētie ex-libri un "Rumbiņu" ainavas, Karmenas Dāles, Aleksandra Šutkas un Anitas Jansones-Zirnītes zīmētās kartiņas, dzejnieka Fridriha Lāča rakstītie apsveikumi dzejā.
Vairums izstādē redzamo darbu ir muzeja jaunieguvumi. Tie ir unikāli darbi, kuri ir tikai mūsu muzeja krājumā. Izstādē aplūkojamie darbi (ar pāris izņēmumiem) nebūs redzami muzeja pastāvīgajās ekspozīcijās.

Muzeju nakts 2017 - 20.maijā

Muzeju nakts programma "Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā Rumbiņi":

19.00

Izstādes “Laikabiedri” atklāšana.

19.30 – 21.00

“Blēžu” meklēšana muzeja ekspozīcijās.

19.30 – 21.00

Senie darbarīki un sadzīves priekšmeti darbībā. Darbošanās ar senajiem priekšmetiem un darba rīkiem.

21.00 – 22.00

Dzejkoncerts ar dziesminieku Jāni Cirveli.

22.00 – 24.00

Ugunskurs un dzeja.

23.00 – 1.00

Muzejs naktī. Atvērtas muzeja ekspozīcijas.

Zaļā pēcpusdiena

26. aprīlī muzejā “Rumbiņi" notika zaļā pēcpusdiena “Iepazīsim putnus”. Pasākumā piedalījās Umurgas, Lādezera un Katvaru skolu skolēni. Aktivitātes vadīja un ar putniem iepazīstināja Vides izglītības centra “Ziemeļvidzeme” vadītāja Inta Soma.

Skolēni pirms ierašanās bija iepazinušies ar Paulīnas Bārdas dzejoļu krājumu bērniem “Vanadziņš un mazputniņi”, kā arī sagatavojuši zīmējumus ar putnu attēliem. Lādezera pamatskola muzejam uzdāvināja pašu gatavotu putnu būrīti, kurš tagad, tāpat kā Katvaru skolēnu pagājušajā gadā darinātie būrīši, gaida jaunos iemītniekus.

Pēc iepazīšanās, kurā katram vajadzēja atsvaidzināt savas zināšanas par punu nosaukumiem, rosīgi darbojoties Intas Somas vadībā, bija iespējams uzzināt daudz jauna par putniem un to paradumiem.

Pēc tam, nodrošinājušies ar binokļiem un putnu noteicējiem, visi devās laukā vērot putnus. Diemžēl  daudzie sīkie putni, kas no rīta vēl sparīgi dziedāja un rosījās muzeja pagalmā, brīdī, kad devāmies tos aplūkot ar binokļiem, bija paslēpušies no lielā vēja. Tādēļ to vietā nācās vērot citu dzīvo un nedzīvo dabu. Toties visiem nopozēja un sevi aplūkot ļāva stārķis, kurš bija ieradies lūkot sev maltīti “Rumbiņu” pļavās un dīķī.

Lai gan laika apstākļi mūs nelutināja un lielāko daļu no laukā plānotajām aktivitātēm nācās pārcelt uz iekštelpām, pasākums izdevās interesants.  Paldies Intai Somai par lieliski novadītajām aktivitātēm! Ceram uz sadarbību arī turpmāk un labākiem laika apstākļiem.

"Rumbiņos" aug jauni bērziņi

Fricis Bārda savā tēlojumā "Kā mana dzimtene bēdza un atgriezās" rakstīja: "Ja bērzu nebūtu manā dzimtenē, citāda būtu mana dvēsele un arī mana tauta būtu citāda: citādi runātu, citas dziesmas dziedātu, zeltenes citādi villaines rakstītu, arājs citādi kumeļu pušķotu, sirmgalvji rītos-vakaros citādi nopūstos".

Uz "Rumbiņu" zemes allaž ir auguši bērzi - savulaik bijušas pat deviņas bērzu birztalas kā atsevišķi puduri tīrumu vidū. Friča Bārdas mīļākais koks - bērzs  tiek godāts arī mūsdienās, kad šeit atrodas muzejs. Lai bērzi "Rumbiņos" zaļotu arī turpmāk, 19. aprīlī Limbažu vakara vidusskolas 11.klases skolēni un skolotājas šeit iestādīja divpadsmit jaunus bērziņus. 

Eko seminārs "Rumbiņos"

30.martā Bārdu dzimtas memoriālajā muzejā "Rumbiņi" notika ekoseminārs "Caur sidraba birzi gāju", kurā piedalījās Katvaru un Ziemeļvidzemes internātpamatskolu dabas draugi. Tas sākās ar vietas, kurā tā dalībnieki ieradušies, iepazīšanu. 

Pēc ekskursijas sekoja dažādas aktivitātes. Skolēniem vajadzēja demonstrēt savas prasmes pareizi sašķirot  atkritumus, atpazīt zāļu tējas, iekurt ugunskuru, orientēties muzeja teritorijā utt. Jāatzīst, ka tās tiešām bija ļoti labas.

Pasākums beidzās ar dalībnieku apbalvošanu un apņemšanos tikties vēl.

Kā tapa Friča Bārdas dzejolis “Dzīvīte”

Šoziem aprit 100 gadu Friča Bārdas dzejolim “Dzīvīte”.

1915.gadā Fricis Bārda apprec Paulīnu Puskalni. Ir Pirmā pasaules kara laiks. Daudzi cilvēki dodas bēgļu gaitās. Arī Bārdu ģimene apsver šādu iespēju, tomēr nolemj palikt.

1916.gada pavasarī ir piedzimis Friča un Paulīnas Bārdu dēls Zigurds. Kara dēļ valda liels trūkums.

Vasaru ģimene pavada “Rumbiņos”. Neskatoties uz trūkumu, Fricis Bārda jūtas labi, bieži auklē savu mazo dēlu un priecājas par dzīvi – par dabu, debesīm un sauli, daudz dzejo.

Rudenī ģimene dodas atpakaļ uz Rīgu. Tagad tā dzīvo sliktā, vāji apkurinātā dzīvoklī. Par šo laiku Paulīna Bārda savās atmiņās raksta: “... mēs salām taisni briesmīgi. Mazo puisīti sildījām vairāk pie petrolejas lampas, jo arī elektrības dzīvoklī nebij. ... viss bij dārgs un grūti sameklējams....

Tai ziemā Fricis uzrakstīja “Dzīvīti” un kādu vakaru to svinīgi lasīja man priekšā. Mēs abi staigājām pa istabu un saskatījāmies… Tad viņš smaidīdams apgrieza mani sev apkārt, un mēs pasmaidījām abi. Dzīve. Te nu viņa bija… Un tāda… Bij jāpierod, un mēs pieradām”.

Pateicoties Jāņa Mediņa komponētajai melodijai, Friča Bārdas dzejolis “Dzīvīte” ir ne tikai izdzīvojis cauri laikiem, bet to zina pat tie, kas Friča Bārdas dzeju nav lasījuši.

"Rumbiņu" pirtiņai - jauns jumts

"Rumbiņu" pirtiņai nomainīts vecais, savu laiku nokalpojušais jumta segums, pret jaunu lubiņu segumu.

Dzejas mēnesis dzejnieku muzejā

Dzejas mēnesī - septembrī  muzejā "Rumbiņi" notika trīs dzejas dienu pasākumi. 10.septembrī apmeklētājiem bija iespēja baudīt  emocionālu tikšanos ar dzejnieci Mariku Svīķi un mūziķi Jāni Žagariņu, 13.septembrī literāro pēcpusdienu skolēniem vadīja atraktīvā bērnu dzejniece Iveta Skapste, bet 22.septembrī uz dzejas stundu, kurā skanēja gan Friča un Paulīnas Bārdu dzeja, gan arī pasākuma dalībnieku jaunrades darbi, bija pulcējušies Limbažu sākumskolas 4.- 6.klašu audzēkņi un viņu pedagogi.
Attēlā - literārā pēcpusdiena ar bērnu dzejnieci Ivetu Skapsti.

Muzejā viesosies dzejniece Iveta Skapste

13.septembrī plkst.15.00 Dzejas dienu ietvaros muzejā notiks literāra pēcpusdiena bērniem 
"Visi vārdi bārdā saķeras" ar bērnu dzejnieci Ivetu Skapsti.
  
"Ir dienas, kad dzejoļi nerakstās,
 ir dienas, kad dzejoļi nāk...
Kā atnāk dzejolis?
 Vai uzlaižas dzeltenai pienenei uz galvas?
Varbūt dzīvo dārzā aiz takas pa kreisi pie vecā un greizā rabarbera? ...

Iveta Skapste dzeju raksta jau sen, bērniem izdoti divi dzejoļu krājumi – “Kāpēc man tāds deguns?” un “Kā atnāk dzejolis” . Dzejas pasākumi notikuši daudzās Latvijas vietās, tai skaitā Rīgā, Jelgavā, Jūrmalā, Kuldīgā, Liepājā, Preiļos, Saldū, Tukumā, Talsos, Valmierā, Ventspilī u.c."