Antons Bārda dzimis 1891.gada 12.jūnijā (pēc vecā stila 31.maijā)  Pociema “Rumbiņos”.

Mācījies Pociema pagasta skolā (1901. – 1903.), Umurgas draudzes skolā (1903. – 1907.) un Limbažu pilsētas skolā (1907. – 1909.).

Pēc tam nokārto pārbaudījumus tautskolotāja tiesību iegūšanai un sāk strādāt par palīgskolotāju Dikļu draudzes skolā, kur nostrādā līdz 1910.gada Ziemassvētkiem, kad pārceļas uz Limbažiem pie sava brāļa un sāk gatavoties iestājpārbaudījumiem vidusskolā.

1911. – 1914. gadam mācās Longīna Ausēja reālskolā Cēsīs.

Reālskolas laikā sāk sūtīt savus dzejoļus laikrakstiem un žurnāliem. Pirmās publikācijas 1912.gadā.

1916.gadā iestājas Tērbatas universitātes juridiskajā fakultātē. Lai nopelnītu maizi un līdzekļus studijām, iestājas Baltijas Bēgļu apgādāšanas komitejas sazināšanās birojā, kur strādā līdz tā likvidācijai 1917.gada vasarā. Rudenī atkal dodas uz Tērbatu un pāriet uz filoloģijas fakultāti. Studijas Tērbatā beidzas 1918.gada marta beigās, kad tur ienāk vācieši un aizliedz studentus eksaminēt.

1919.gadā sāk strādāt par sekretāru Nacionālajā teātrī.

1921.gadā iestājas Latvijas universitātes filoloģijas fakultātē filozofijas nodaļā un strādā par darbvedi Rakstnieku un Žurnālistu arodbiedrībā.

1925.gadā sāk strādāt par latviešu valodas skolotāju Rīgas pilsētas poļu ģimnāzijā. 1935.gadā kļūst par šīs ģimnāzijas direktoru un nostrādā šajā amatā līdz 1940.gadam. Pēc tam strādā Rīgas pilsētas Vēstures arhīvā, no kurienes, mainoties varām, atkal jāaiziet.

1942.gadā ar vērtējumu “ļoti sekmīgi” Antons Bārda pabeidz Latvija Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas nodaļu, bet 1943.gadā iegūst Filozofijas maģistra grādu.

1944.gadā tiek sabombardēts Antona Bārdas Rīgas dzīvoklis, un viņš atgriežas laukos.

Kad 1949.gadā nodibinās kolhozs, kļūst par kolhoznieku. Dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos un daudz raksta dzeju.

Antona Bārdas literārā darbība ir izpaudusies galvenokārt lirikā, bet viņš ir arī rakstījis recenzijas par dzeju, kuras ir publicētas laikrakstos “Daugava”, “Piesaule' un “Jaunākās Ziņas”. Mūža nogalē uzrakstījis arī dažus stāstus, apcerējumu par dzeju un lugu.

Antona Bārdas pirmais dzejoļu krājums “Dziesmu dievs” iznāk 1930.gadā. Par to viņš saņem Kultūras Fonda godalgu. Pēc tam 40 gadus Antona Bārdas dzejoļi tiek publicēti vien laikrakstos un žurnālos, līdz 1971.gadā iznāk dzejoļu krājums “Puķe pagalvī”, bet 1981.gadā - “Mūžīgā vasara”. Šajā gadā arī apraujas dzejnieka mūžs – 90 gadu vecumā.

Antons Bārda apglabāts Umurgas kapos. Uz kapa uzstādīts tēlnieka Jura Rapas veidots piemineklis.


 .