Fricis Bārda dzimis 1880.gada 25.janvārī (pēc vecā stila 13.janvārī) Pociema pagasta (Pozendorf) “Rumbiņu” mājās. Viņš ir “Rumbiņu” saimnieku Jāņa un Ievas Bārdu trešais dēls.

Mācījies Pociema pagasta skolā (1890-1892), Umurgas draudzes skolā (1892-1895), Limbažu pilsētas skolā (1895-1898) un Valkas skolotāju seminārā (1899-1901).

Pēc semināra beigšanas sāk strādāt par palīgskolotāju Katlakalna draudzes skolā. Šajā laikā - 1902.gada novembrī laikrakstā “Rīgas avīze” tiek publicēts viņa pirmais dzejolis - “Raibais pavediens”.

1905.gada rudenī dodas studēt uz Tērbatas Universitāti, taču ir spiests atgriezties Rīgā, jo revolucionāro notikumu dēļ universitāte uz laiku ir slēgta.

1906. gada pavasarī kopā ar brālēnu Teodoru Lāci dodas uz Vīni. Tur iestājas Vīnes universitātes Filozofijas fakultātē kā brīvklausītājs. Dzīvo ļoti trūcīgos apstākļos. Vīnē saasinās veselības problēmas, kuru dēļ ilgāku laiku jāpavada slimnīcā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ ir spiests studijas pārtraukt.

1907.gada pavasarī atgriežas Rīgā, kur strādā kā skolotājs un darbojas vairāku preses izdevumu redakcijās. Daudz dzejo, raksta recenzijas un publicējas dažādos preses izdevumos.

1908.gada 24. jūlijā ievieto sludinājumu “Dzimtenes Vēstnesī”, pēc kura sākas sarakste ar Paulīnu Puskalni, ar kuru salaulājas 1915.gada 28.maijā (pēc vecā stila) savā, uz tēva zemes “Ŗumbiņos” jaunuzceltajā mājā.

No 1916.gada strādā Latviešu izglītības biedrības vidusskolās Rīgā. Ir biedrības delegāts skolotāju konferencē Maskavā, kur arī uzstājas ar ziņojumu.

1917.gadā dibina un vada Latviešu izglītības biedrības vidusskolu Valmierā, bet 1918.gada rudenī atgriežas Rīgā.

1918.gada nogalē smagi saslimst, bet 1919.gada 13.martā mirst 39 gadu vecumā.

Apglabāts Umurgas kapos, kur 1933.gadā uzstādīts Teodora Zaļkalna veidots piemineklis.

 

Dzejoļu krājumi:

“Zemes dēls” (1911)

“Dziesmas un lūgšanas dzīvības kokam” (1923)

Citi darbi

Vita somnium (1923) — tēlojums

„Drāmas” (1929) — viencēlieni

„Vēstules” (1926)


 .